Daudzi cilvēki uzskata, ka viņi redz pravietiskus sapņus. Kāpēc tas tā notiek? Atbilde nebūs nemaz tik vienkārša, kā pirmajā brīdī varētu šķist. Gan vēsturē, gan dzīvē ir daudz tādu gadījumu, kad sapnī redzētais, pēc kāda laika notiek dzīvē.

Pravietiskie sapņi arī ir ļoti dažādi. Visbiežāk mēs sapņojam tādus sapņus, kuros redzam tās problēmas risinājumu, kura mūs nomoka dzīvē. Liela loma ir psiholoģiskajam noskaņojumam, no kura mēs nevaram atslēgties pat miega laikā. Naktī, miega laikā mums ir atvērts enerģētiskai lauks, netraucē apkārtējie trokšņi, tāpēc arī ir iespēja atrast problēmas risinājumu, kurš dienas laikā likās nesasniedzams.

Citi, pravietiskie sapņi brīdina par notikumiem, kuri ir saistīti ar tuviem cilvēkiem, piemēram, ar kāda radinieka slimību, nāvi, vai par sen neredzēta drauga parādīšanos. Ja kāds cilvēks ļoti vēlas mums nodot kādu ziņu, tad viņa vēlēšanās transformējas enerģijas plūsmā, kura nonāk līdz mums. Sapnī, pat tie cilvēki, kuriem ikdienā nepiemīt nekādas dziednieciskās spējas, ir spējīgi sniegt pirmo palīdzību, atbrīvot tuvu cilvēku no sāpēm.

Pravietiskie sapņi var arī tev parādīt veidu, kā, piemēram, izkļūt no parādsaistībām “sesxebi” vai pat bezprocentu kredītiem “უპროცენტო სესხები

Bieži vien, sapņos mums rādās nomirušo cilvēku dvēseles. Tas nozīmē, ka viņi ir apvainojušies uz dzīvajiem cilvēkiem, par to, ka viņus neviens vairs neatceras. Ja jūs sapnī redzējāt tādu dvēseli, aizejiet uz kapiem, nolieciet sveci baznīcā un palūdzieties par viņu. Cilvēki, kuri mūs dzīves laikā mīlēja, atnāk pie mums arī tāpēc, lai brīdinātu par iespējamajām briesmām, tāpēc ieklausieties viņu padomos, jo vienkārši tāpat vien, bez iemesla, viņi neparādās.
Cilvēki visos laikos ir ticējuši pravietiskajiem sapņiem, pareģojumos meklējuši nākotnes notikumus. Senie ebreji bija pārliecināti, ka viņu visu redzošais dievs Jahve sūta sapņus, lai padarītu cilvēku dzīvi taisnīgāku un notikumiem bagātāku. Vēsturē tādu piemēru ir ļoti daudz.

Vecajā un Jaunajā Derībā, bieži tiek pieminēti praviešu un svēto apustuļu pravietiskie sapņi. Tieši sapnī eņģelis paziņo, ka Marijai būs bērns no Svētā Gara un ka piedzimušo mazuli obligāti ir jānosauc par Jēzu. Muhamedam, islāma dibinātājam, sapnī arī rādījās eņģelis, kurš viņam pavēstīja to, ka viņš ir izvēlēts būt par Allaha sūtni uz zemes. Muhameds tik tiešām kļuva pravietis.

Pagājušā gadsimta, 40. gadu beigās cilvēki mēģināja pierakstīt visus sapņus, kuri kaut kāda veidā prognozēja vēstures gaitu, Ņujorkā tika atklāts Pravietisko sapņu birojs. Katru dienu tika pierakstīti simtiem pravietisku sapņu, kuri paziņoja par nākotnē gaidāmajām katastrofām un valdības maiņām. Pēc 60 darba gadiem tika veikta statistiskā analīze un tika noskaidrots, ka tikai 10 sapņi bija pravietiski, kuri pareģoja globālās izmaiņas. Visi pārējie sapņi izrādījās pravietiski personīgajā jomā.

Cilvēka spējas prognozēt nākotni, tā ir viņa ikdienas dzīves sastāvdaļa. Mēs vienkārši tam nepievēršam uzmanību. Mūsu senči, jau kopš seniem laikiem, prognozē nākotni pēc dabas parādībām. Kāpēc mēs sevī noliedzam šo spēju? Jebkura mūsu dzīves diena satur gan pagātni, gan nākotni, tā ir mūsu pieredze un tas, ko mēs gribam sasniegt, tas par ko sapņojam. Mūsu spēja sajust mazas izmaiņas ļauj mums prognozēt mūsu nākotni. Diezgan bieži tas notiek sapņu laikā. Bieži vien, kad notiek kāds gadījuma, mēs sakām: “Es to zināju!”, “Es tevi brīdināju!”. Cilvēks izmanto pieredzi ne tikai no savas dzīves, bet arī no vēstures un kopējā kultūras mantojuma – grāmatām, kinofilmām, gleznām, apdomā un prātā pārcilā vairākus, nākotnes notikumu variantus. Mūsu smadzenes miega laikā nav tik ļoti noslogotas, cilvēkam nav iespējas tās kontrolēt, tad sapņošanas laikā mēs redzam šos iespējamos variantus, jo mūsu zemapziņa var būt tik tālredzīga, ka var paredzēt lietas, par kurām mēs nemaz nenojaušam. Ja viens no šiem variantiem piepildās, tad mēs sākam stāstīt par pravietiskiem sapņiem. Bieži vien, pravietiskie sapņi, ir izvēle, kuru mēs veicām konkrētā dzīves situācija, jo visa mūzu dzīve sastāv tieši no tādam, izvēļu veidotām ķēdītēm.