Sapņi ir tik dažādi, tie var būt patīkami un nepatīkami, biedējoši, tie var radīt ļoti daudz jautājumu, uz kuriem mēs pēc tam izmisīgi meklējam atbildes. Vieni cilvēki sapņus redz katru nakti, citi atkal sūdzas, ka neredz tos vispār vai arī neatceras, ko ir redzējuši, vieni redz krāsainus sapņus, citi melnbaltus, kādreiz vieni un to paši sapņi atkārtojas vairākas reizes. Mūsu sapņi, tas ir noslēpums, kuru zinātnieki vēl līdz šai baltai dienai nav spējuši atklāt.

Katrs cilvēks vidēji guļ 7 – 8 stundas un zinātnieki ir atklājuši, ka sapņi pie mums atnāk tieši pirms aizmigšanas vai tieši pirms pamošanās. Kāpēc mēs tieši šajā miegā fāzē redzam sapņus? Šis jautājums joprojām paliek nesaprotams, neskatoties uz to, ka zinātne ir spērusi lielu soli uz priekšu attīstības jomā. Līdz šim brīdim, vēl neviens nav spējis atbildēt, kas ir sapņi, kā tie rodas un kāpēc mēs tos redzam.

Zinātnieki ir atklājuši, ka jaundzimušajiem, paradoksālā miega fāze ir daudz garāka, nekā pieaugušajiem, tāpēc varam apgalvot, ka sapņu raksturs cilvēkam mainās līdz ar gadiem, ar uzkrāto dzīves pieredzi, ar nervu sistēmas attīstīšanos un pilnveidošanos.

Pazīstamais psihiatrs un neirologs Zigmunds Freids pirmais iesāka runāt par sapņu tulkošanu. Viņš apgalvoja, ka šajā laikā darbojas mūsu zemapziņa, tāpēc arī sapņi ir katra cilvēka slēptās vēlmes. Svarīgi ir apzināties, ka vislabāk sapni var iztulkot tikai tas, kurš to sapni ir nosapņojis. Dažādi cilvēki var redzēt sapņus ar vienādiem sižetiem, bet katram tas nozīmēs kaut ko citu. Tas ir tāpēc, ka katram no mums ir atšķirīga dzīves pieredze, katram ir savs temperaments, raksturs, dažādas dzīves situācijas, tāpēc nav prātīgi uzticēties sapņu vārdnīcām, jo tās dod tikai aptuvenus orientierus, bet nebūs spējīgas iztulkot sapņus pilnībā.

Miega laikā cilvēks ir spējīgs dzirdēt skaņas no apkārtējās pasaules un pat sajust smaržas, viss ir atkarīgs no tā, cik precīzi smadzenes ir spējīgas apstrādāt informāciju un nodot to tālāk. Bieži vien notiek tā, piemēram, cilvēks dzird modinātāju, bet sapnī viņam izliekas, ka viņš dzird mūziku, ja bērns guļ un viņu mamma cenšas pamodināt, tad sapnī bērnam var likties, ka viņš redz kādu jaunu, nepazīstamu personāža un tikai pēc tam, bērns pamodīsies. Tas notiek tāpēc, ka mūsu smadzenes pasargā mūs no straujas pamošanās, kura var kļūt par stresa cēloni.

Kādreiz mēs sapņojam “rozā” sapņus, bet kādreiz redzam īstus murgus. Kāpēc tā notiek? Laikam nevajag tam piešķirt pārāk lielu nozīmi, jo sapņi ir kā filmas – romantiskas, drāmas , grāvēji un šausmenes.

Cilvēkiem, kādreiz liekas, ka viņi pārāk daudz sapņo šausmīgus sapņus, bet tas ir tikai tāpēc, ka mēs sliktus sapņus atceramies vairāk, nekā labus un mierīgus sapņus.

Staigāšana miegā vai mēnessērdzīgums, ir viens no nopietnākajiem miega traucējumiem. Cilvēks, kurš sirgst ar tādu problēmu, bieži vien pārdzīvo savdabīgas miega krīzes, kuru laikā viņš var piecelties, apsēsties uz gultas malas, kaut ko nesaprotamu runāt, kustināt rokas. Mēnessērdzīgiem cilvēkiem acis ir plaši ieplestas, bet viņi neko neredz, šajā laikā viņi nesapņo sapni, kurš ir saistīts ar viņa uzvedību, vārdiem un kustībām. Tādas krīzes parasti notiek dziļā miega fāzē un ilgst aptuveni desmit minūtes.

Daudzi uzskata, ka sapņi pareģo nākotni un tāpēc tiem piešķir ļoti lielu nozīmi, kaut gan sapņus, labāk ir uzskatīt par mūsu apzināto un neapzināto slēpto baiļu un vēlmju atspoguļojumu.

Sapņi, kuri nav saistīti ar vēlamajiem notikumiem vai mūsu bailēm, visbiežāk atspoguļo cilvēka emocionālo stāvokli, aizplīvurotā veidā izceļot virspusē iespējamo, problēmas risināšanas, veidu.